Spageti diagramma
Spageti diagramma ir ātra un vienkārša vizuālās analīzes metode, ar kuru izseko un vizualizē attālumus, ko veic cilvēki, materiāli, produkti vai dokumenti. Plašāk par Spageti metodes izmantošanas iespējām šajā rakstā.
Nosaukums cēlies no diagrammas vizuālā izskata, kas reizēm atgādina spageti makaronu izkārtojumu uz šķīvja.
Attēls no infomagination.typepad.com/
Šo metodi izmanto ar mērķi samazināt pārvietošanās attālumus, līdz ar to tā ir piemērojama procesos, kas atkārtojas. Visbiežāk tā tiek izmantota ražošanā – gan cilvēku, gan materiālu un produktu pārvietošanas attālumu analīzei. Tāpat to izmanto arī biroja procesu uzlabošanas projektos, vizualizējot cilvēku un dokumentācijas pārvietošanas ceļus un attālumus.
Viens no Spageti diagrammas analīzes objektiem ir cilvēka pārvietošanās ceļš – vai nu staigājot, vai braucot, piemēram, ar frontālo pacēlāju.
Attēls no pppmag.com
Viss, kas ir nepieciešams, ir telpas vai teritorijas plāns, zīmulis vai pildspalva, novērotājs un novērojamais. Vēl var noderēt hronometrs un attāluma mērīšanas ritenis. Izmantojamie mērīšanas līdzekļi atkarīgi no tā, ar kādu precizitāti vēlamies iegūt rezultātus. Praksē bieži vien pietiek, ja izmanto vienkāršu pulksteni un attālumu izmēra ar soļiem. Attāluma mērīšanai var izmantot arī soļu skaitītāju vai pedometru. Iedodot šādu skaitītāju darbiniekam, jūs pēc tam varat izmantot automātiski iegūtos datus attāluma aprēķināšanai. Viens solis ir vidēji 70cm garš un vidējais iešanas ātrums ir 5km/st.
Ieteicams novērojamo darbinieku informēt un, ja nepieciešams, iegūt viņa piekrišana mērīšanas veikšanai. Svarīgi, lai mērīšanas rezultāti nekļūtu par pamatu sodu piemērošanai pret attiecīgajiem darbiniekiem.
Novērojamā objekta izvēli nosaka jūsu analīzes mērķis. Ja jūs vēlaties optimizēt kādas iekārtas izmantošanas efektivitāti, tad pievēršaties iekārtas operatora pārvietošanās ceļiem un attālumiem. Savukārt, ja uzlabojumi nepieciešami materiālu vai dokumentu plūsmā, novērojiet cilvēkus, kas tos pārvieto. Īsi sakot – analizējiet to, ko vēlaties uzlabot.
Normālā ikdienas darba atmosfērā sekojiet cilvēkam viscaur viņa darba procesam. Uzsākot sekošanu, atzīmējiet starta laiku un tad ar zīmuli vai pildspalvu uz plāna zīmējiet noieto ceļu. Ieteicams izmantot nekrāsainu plānu un līnijas vilkt ar krāsainu zīmuli vai pildspalvu. Virzienu var norādīt ar bultām. Ja tiek novērots kaut kas, ko būtu vērts atcerēties (piemēram, kaut kā meklēšana, kļūdas vai cita veida “zudumi”), arī to ieteicams atzīmēt plānā. Tāpat ir vērts atzīmēt distances veikšanai nepieciešamo laiku. Šī informācija var kļūt ļoti noderīga, domājot par uzlabojumu veikšanu procesos. Svarīgi ir neko neizlaist, arī šķietamus sīkumus, izņemot, protams, oficiālos darba pārtraukumus atpūtai.
Saprotams, ka nav nekādu noteikumu par spageti analīzes veikšanas ilgumu. Teorētiski jūs varat sekot darbiniekam visu darba dienu, bet praktiski tā būtu nevajadzīga laika tērēšana. Turklāt darbiniekiem nepatiks, ja jūs mērīsiet arī viņa tualetes apmeklēšanas laiku. Novērojumi jāveic tik ilgi, kamēr ir radusies sajūta, ka situācija ir izprasta un tad vēl mazliet, lai pārliecinātos, ka nenotiek kaut kas negaidīts. Tomēr ar vienu ciklu vien būs par maz.
Nobeigumā pierakstiet beigšanas laiku. Ja pa vidu bijuši pārtraukumi, nepieciešams piefiksēt arī to ilgumu.
Līdzīgi sekošanai cilvēkiem, var sekot arī materiālam, produktam, informācijas vienībai vai dokumentam. Sevišķi vērtīgi tas ir gadījumā, ja process ir organizēts tā, ka produkts tiek radīts vai pakalpojums realizēts vairākās darba vietās vai uz vairākām iekārtām un tiek pārvietots no vienas vietas uz otru un, iespējams, arī atkārtoti atgriežoties kādā no darba vietām. Ja process ir organizēts konveijera veidā, tad spageti diagrammas rezultāts būs taisna līnija.
Diagrammas veidošanas process ir tāds pats, kā fiksējot cilvēku kustību – sāciet no ienākošo materiālu noliktavas līdz gatavā produkta noliktavai vai arī izvēlieties kādu šī maršruta posmu, kuru jūs vēlaties uzlabot.
Cilvēkiem parasti nepatīk gaidīt. Līdz ar to, sekojot cilvēkiem, jūs redzēsiet daudz darbību. Savukārt lietām (materiālam, produktam, dokumentam vai informācijai) nav nekādu iebildumu pret stāvēšanu mierā. Dzīvē bieži notiek tā, ka lietas stāv starpnoliktavā un gaida nākošo darbību. Tā būtu diezgan nelietderīga laika patērēšana stāvot blakus kādai lietai un gaidot vairākas stundas vai pat dienas. Šādā situācijā var rīkoties vismaz divējādi. Jūs varat sekot nākošajai tādai pašai produkcijas vienībai, kas atstāj starpnoliktavu. Tā nebūs tā pati vienība, bet tas būs tāda paša veida materiāls, starpprodukts vai produkts. Diagrammā, visticamāk, būs iegūta ticama informācija, bet ar mazākām pūlēm.
Otrs veids ir vienkārši atrast nākošo izsekojamās lietas apstrādes punktu, balstoties uz ražošanas plānu vai noteikto procesa tehnoloģiju. Tādējādi var izveidot Spageti diagrammu, balstoties uz pieejamiem datiem. Teorētiski diagrammu var izveidot, nepieceļoties no krēsla. Bet tas ir riskanti. Atrašanās tajā vietā, kur notiek darbības (ražošanas cehos, noliktavās, laboratorijās, birojos u.c.) jums dos daudz vairāk informācijas, nekā pārskatot oficiālos datus par procesa norisi. Datorā reti var saskatīt visas problēmas, pārpratumus, jucekļus un citas nianses, kuras varētu tikt procesā uzlabotas. Sekot lietām pēc pierakstiem vajadzētu tikai izņēmuma gadījumā, piemēram, ja tās ceļo pa pasauli.
Katrā gadījumā, sekot cilvēkiem ir daudz interesantāk, nekā sekot lietām. Un, ja jūsu vēlme ir patiesi uzlabot procesu, tad tā tieša novērošana dos daudz precīzāku informāciju par reālo situāciju, nekā pieņemumi, kas balstīti uz informāciju “kā tam vajadzētu būt”.
Reizēm ir iespējams arī vienlaicīgi izsekot vairākiem cilvēkiem vai vairākām materiālām vienībām. Tādā gadījumā parasti izmanto vairākas krāsas – katru savam cilvēkam vai vienībai.
Attēls no breezetree.com
Svarīgi saprasti, ka pati Spageti diagramma nav uzlabošanas metode. Tā tikai jums dos datus par esošo situāciju – attālumus, pārvietošanās reižu skaitu un ilgumu kā arī gaidīšanas laiku, t.sk. kopējo pārvietošanās attālumu. Jēga tam visam ir tas, ko jūs darīsiet pēc tam, kad būsiet šos datus ieguvuši.
Iespējamie uzlabošanas pasākumi varētu būt:
- Pārvietot lietas tuvāk vietai, kur tie tās tiek izmantotas.
- Darba vietas un iekārtas sakārtot atbilstoši veicamo operāciju secībai vai vismaz pārvietot tuvāk vienu otrai. Pārliecinieties, ka, optimizējot vienas lietas plūsmu, jūs nesabojājiet to otrai.
- Vienkāršot procesu. Piemēram, lai nebūtu jāmeklē materiāls plauktos, pieprasījuma lapā norādiet plaukta numuru.
- Izvērtējiet, vai kaut ko nav iespējams izdarīt elektroniski vai attālināti. Piemēram, iet lielu attālumu lai kaut ko apskatītos var būt pamatīgs laika “zudums”.
- Sakārtojiet darba vietas, lai nebūtu jāstaigā un jāmeklē instrumentus un citas nepieciešamās lietas. Atcerieties jumiķi, kurš kāpj lejā no jumta katru reizi, kad tam vajag kādu instrumentu.
- Varbūt kādu darbību var neveikt vispār? Vai varbūt to var automatizēt?
- Samaziniet kļūdu skaitu, meklēšanas, gaidīšanas laiku un citus normāla procesa plūsmas traucēkļus.
- Mēģiniet ieviest jebkādu vizuālu procesa vadību, lai padarītu procesu ātrāku un uzticamāku.
Jebkura no šīm darbībām jums var dot iespēju samazināt pārvietošanās attālumu un laiku. Novērojumi tāpat jums ļaus samazināt gaidīšanas laiku un operāciju norises laiku.
Pēc uzlabojumu ieviešanas būtu nepieciešams veikt atkārtotu Spageti diagrammas analīzi, lai pārliecinātos, ka veiktie pasākumi ir sasnieguši savu mērķi. Tas dos arī iespēju novērtēt uzlabojumu efektivitāti – par cik ir samazināti attālumi un par cik īsāks laiks nepieciešams tā paša vai pat labāka rezultāta sasniegšanai. Vadītājiem ļoti patīk, ja šos uzlabojumus var izteikt naudas izteiksmē.
AUTORS: Jānis Leilands