Cēloņu - seku analīzes metodes/ Cēloņu-seku koks
Cēloņu – seku analīze ir problēmu risināšanas metožu grupa, kuras tiek pielietotas, lai identificētu kādu problēmu vai notikumu (seku) cēloņus. Katru nevēlamu situāciju vai problēmu var izlabot, bet panākt, ka šī situācija vairs neatkārtosies, var tikai veicot korektīvās darbības – novēršot šīs problēmas cēloņus. Bet šie cēloņi ne vienmēr ir skaidri un nepārprotami redzami. Nereti vieglāk ir identificēt problēmu simptomus vai šķietamos cēloņus, kas ir „ūdens virspusē”. Patieso cēloņu atrašana prasa lielāku piepūli un zināšanas, un tāpēc praksē nereti var novērot, ka problēmas tiek izlabotas, bet cēloņu novēršanai nepietiek laika, zināšanu un dažreiz arī šī cēloņu meklēšana nešķiet svarīga, jo pati konkrētā problēma tiek izlabota.
Cēloņu analīzei nav vienas, strikti noteiktas metodes. To var veikt, izmantojot dažādas pieejas. Bet visi šie „instrumenti” balstās uz kopīgiem principiem:
- Korektīvo darbību veikšana cēloņu novēršanai ir efektīvāka nekā cīnīšanās ar problēmu sekām;
- Lai cēloņu analīze būtu efektīva, tā jāveic sistemātiski un tās rezultāti jāapliecina ar pierādījumiem;
- Katrai problēmai parasti ir vairāk kā viens cēlonis.
Cēloņu – seku „koks”
Strādājot ar šīm metodēm, tiek veiktas šādas darbības:
- Uzraksta galveno risināmo problēmu.
- „Prāta vētras” (Brainstorm) procesā identificē visus iespējamos cēloņus, kas rada šo problēmu.
- Cēloņus izvieto vai nu uz attiecīgās kategorijas „asakām”, vai koka saknēm.
- Jāattēlo un jāanalizē šo cēloņu savstarpējā cēloņu - seku sakarība. Koka diagrammā cēloņus novieto zem sekām. „Asakā” cēloņus attēloto zaru veidā uz katras asakas.
- Ja „koka diagrammā” tiek parādītas un analizētas arī problēmas sekas, tās attēlo, veidojot „zarus” virs analizējamās problēmas.
- Rezultātā cēloņu zemākajā līmenī būs redzami tie sākotnējie iemesli, kurus novēršot, iespējams likvidēt arī analizējamo problēmu.
Veicot šādu analīzi, ir svarīgi ievērot dažas lietas:
- Problēmas ir jācenšas definēt kā negatīvs stāvoklis, nevis kāda risinājuma trūkums. Tas ļauj paskatīties uz problēmām „bez rāmjiem” un dod iespēju atrast kādus netradicionālus risinājumus.
- Ieteicams, izmantot pašlīmējošās lapiņas, uz kurām tiek uzrakstīti problēmu iemesli, jo darba gaitā dažādos cēloņus bieži nākas novietot dažādās „asakas” vai „koka” vietās.
Tā kā ar augstākminētajām metodēm identificēto problēmas iemeslu varētu būt samērā daudz un tie visi identificē alternatīvus ceļus analizējamās problēmas risināšanai, tad pēc cēloņu-seku analīzes jāveic šo cēloņu svarīguma analīze, lai noteiktu prioritātes cēloņu novēršanas darbībām. Jāņem vērā, ka pati cēloņu – seku analīze šīs prioritātes neuzrāda. „Instrumentus”, ar kuru palīdzību ir iespējams veikt svarīguma analīzi mēs aplūkosim nākošajos rakstos.
Autors: Jānis Leilands
