Grozījumi Darba aizsardzības likumā
2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, kas ietver vairākas izmaiņas darba aizsardzības tiesiskajā regulējumā.
1. Attālinātais darbs
Darba aizsardzības likumā ir iekļauta attālinātā darba definīcija: attālinātais darbs - tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.
Darba devējam un nodarbinātajam ir tiesības vienoties par darba izpildes vietu – tā var būt uzņēmuma teritorijā vai arī citā vietā, piemēram, nodarbinātā mājās.
Arī šajā gadījumā darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Tādējādi arī šāda veida darbam ir jāveic darba vides riska novērtēšana, nodarbināto apmācība un citi pienākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas drošu un nekaitīgu darba vidi.
Nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātajā darba vietā un var ietekmēt viņa drošību un veselību, veicot darbu. Šim mērķim var izmantot dažādas aptaujas lapas, ko aizpilda pats darbinieks, izvērtējot apstākļus savā darba vietā un pārliecinoties, vai darba vieta ir piemērota darba veikšanai, piemēram, vai ir atbilstošs galda un krēsla izvietojums, pietiekams apgaismojums, atbilstoša datortehnika u.c.
2. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja tas noticis, strādājot attālināti
Vienlaikus ar grozījumiem Darba aizsardzības likumā spēkā stājas arī izmaiņas Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, nepārprotami nosakot, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība tiek attiecināta arī uz nelaimes gadījumiem, veicot attālināto darbu.
Ja nelaimes gadījums ir noticis, veicot darbu attālināti, ir jāveic nelaimes gadījuma izmeklēšana pēc tādiem pašiem principiem un prasībām, kā tad, ja nelaimes gadījums noticis uzņēmumā.
Ņemot vērā to, ka, strādājot attālināti, nodarbinātais parasti strādā vienatnē bez citu kolēģu klātbūtnes, viņam pašam par notikušo nelaimes gadījumu jāpaziņo darba devējam, ja viņa veselības stāvoklis to pieļauj. Nodarbinātajam būtu ieteicams savlaicīgi informēt ģimenes locekļus par iespējām sazināties ar darba devēju, lai viņi varētu informēt darba devēju situācijās, kad nodarbinātais nevar pats to nevar izdarīt, piemēram, ja noticis smags nelaimes gadījums vai pēkšņa saslimšana.
Ja darba devējs ir saņēmis informāciju par nelaimes gadījumu darbā, viņam ir jānoskaidro visa iespējamā informācija par to, kur, kādā vidē un kādos apstākļos nelaimes gadījums noticis. Darba devējam ir jāsaņem nepieciešamā informācija no nodarbinātā, lūdzot viņam dokumentēt notikušā apstākļus. Šim mērķim iespējams izmantot tehnoloģijas – uzņemt video vai fotoattēlus, kā arī detalizēti aprakstīt notikušo, ja tas ir iespējams.
Atkarībā no smaguma pakāpes nelaimes gadījumu darbā izmeklē darba devējs vai Valsts darba inspekcija atbilstoši vispārējai nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtībai.
3. Pašnodarbināto personu aizsardzība
Darba aizsardzības likuma izpratnē pašnodarbinātais ir fiziska persona, kura veic darbu patstāvīgi, ar to pamatā saprotot personas, kas izpilda kādu pasūtījumu, izgatavo lietu vai īsteno pasākumu.
Jau iepriekš bija noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs, tādējādi pašnodarbinātā drošība un veselība, veicot darbu, pamatā bija atkarīga tikai no viņa paša zināšanām, izpratnes un iniciatīvas.
Lai paaugstinātu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, veicot darbu, ir noteiktas vairākas izmaiņas.
Darba aizsardzības likuma grozījumos noteikts, ka pašnodarbinātajiem jāievēro Darba aizsardzības likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktie vispārīgie principi. Šie principi pašnodarbinātajiem ir jāievēro tādā apmērā, cik tas atbilst pašnodarbinātā veicamā darba būtībai, piemēram, jānovērš darba vides riska cēloņi, bīstamais jāaizstāj ar drošo vai mazāk bīstamo utt.
Tā kā pašnodarbinātais bieži vien strādā kopā ar darba devēja nodarbinātajiem vienā darba vidē, šajā gadījumā darba devējs vienlaikus ir arī pakalpojuma saņēmējs - persona, kura noslēgusi līgumu ar pašnodarbināto par konkrēta darba veikšanu.
Grozījumos noteikts, ka pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, nodrošina viņam tikpat drošu darba vidi kā savā uzņēmumā nodarbinātajiem, ja pašnodarbinātais veic darbu šā uzņēmuma darba vidē.
Vienlaikus ir noteikts pienākums pašnodarbinātajiem ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā nodarbinātajiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pašnodarbinātā statusu. Piemēram, pašnodarbinātajam ir pienākums lietot darba aprīkojumu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, ievērot drošības zīmes, bet pašnodarbinātajam nav pienākums apmeklēt obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs nosūta nodarbinātos.
Pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto par darba veikšanu uzņēmuma darba vidē, ir tiesīgs nepielaist viņu pie darba vai apturēt viņa darbu, ja konstatē, ka viņš pārkāpj darba aizsardzības noteikumus vai apdraud savu vai citu personu drošību un veselību, piemēram, lieto nedrošu darba aprīkojumu vai strādā bez atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums ar pašnodarbināto, darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam ir noteikts pienākums noskaidrot un izvērtēt nelaimes gadījuma cēloņus, lai izvairītos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem, bet nav jāveic nelaimes gadījuma izmeklēšana.
4. Darba aizsardzības dokumentācijas sagatavošana
Darba devējs ir tiesīgs izmantot informācijas tehnoloģiju risinājumus ar darba aizsardzību saistīto procesu dokumentēšanā, tai skaitā darba vides riska novērtēšanas rezultātu dokumentēšanā. Ar darba aizsardzību saistītos elektroniskos dokumentus paraksta atbilstoši elektroniskus dokumentus regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Darba devējs var izmantot elektroniskās sistēmas, veicot nodarbināto apmācību, sagatavojot nodarbinātajiem pārbaudes testus vai sagatavojot dažādas veidlapas un informāciju par darba aizsardzības jautājumiem, autentifikācijai izmantojot lietotājvārdu un paroli vai citus risinājumus. Tomēr gadījumos, kad darba devējam vai nodarbinātajam nepieciešams dokumentu parakstīt, lai dokuments iegūtu tiesisku statusu, piemēram, darba aizsardzības apmācības reģistrācijas dokumentā, jānodrošina atbilstošs elektroniskais paraksts vai arī dokuments ir parakstāms papīra formātā.
Darba aizsardzības dokumentu parakstīšanai ir ieteicams izmantot drošu elektronisko parakstu, ņemot vērā, ka tas ir atzīts valsts līmenī un kļūst aizvien izplatītāks un pieejamāks gan uzņēmumiem, gan nodarbinātajiem, turklāt ir pieejami bezmaksas risinājumi dokumentu parakstīšanai.
Ja uzņēmumā darba aizsardzības dokumentācija ir sagatavota elektroniski, darba devējam ir jānodrošina valsts uzraudzības un kontroles iestādēm (Valsts darba inspekcijai u.c.) iespēja piekļūt šiem dokumentiem un pārliecināties par to autentiskumu un integritāti. Strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka attiecībā uz elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu ir ievērotas normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus no Darba aizsardzības likuma tiek izslēgtas prasības, kas attiecas uz dažāda veida nodarbināto un darba vietu sarakstu sastādīšanu. Tā vietā ir noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba vides riska novērtēšanas rezultātu dokumentēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” noteiktās prasības, kā arī citos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības darba aizsardzības jomā.
5. Darba aizsardzības speciālisti
Ar Darba aizsardzības likuma grozījumiem ir veiktas izmaiņas attiecībā uz darba aizsardzības speciālistu skaitu. Lielajos bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir 250 vai vairāk nodarbināto, darba devējam jāpieņem darbā vai jānorīko vismaz divi vai vairāki darba aizsardzības speciālisti, ņemot vērā darba apjomu, kāds šādos uzņēmumos ir jāveic darba aizsardzības speciālistam, lai nodrošinātu kvalitatīvu pienākumu izpildi.
Šie uzņēmumi tāpat kā līdz šim var piesaistīt arī kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos. Ja kompetentā institūcija nav piesaistīta, uzņēmumā jānodarbina vismaz divi darba aizsardzības speciālisti, no kuriem vismaz vienam jābūt iegūtai profesionālajai augstākajai izglītībai darba aizsardzībā, bet pārējiem nepieciešama vismaz pamatlīmeņa izglītība darba aizsardzībā.
Darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumos, kuros ir ne vairāk kā 10 nodarbināto, var veikt jebkurš nodarbinātais, arī darba devējs vai darba devēja pārstāvis, ja viņš ir ieguvis atbilstošu apmācību un kā nodarbinātais ir norīkots šī pienākuma veikšanai
6. Kompetentās institūcijas un kompetentie speciālisti
Ir precizēts darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju statuss un precizēta darba aizsardzības speciālista un kompetenta speciālista darba aizsardzības jautājumos definīcijas, liekot uzsvaru uz to, ka darba aizsardzības speciālists ir uzņēmuma darbinieks, savukārt kompetentais speciālists tāpat kā kompetentās institūcijas – ārpakalpojuma sniedzēji.
Ar darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu saistītus darba aizsardzības pakalpojumus drīkst sniegt tikai kompetentas institūcijas, kas saņēmušas attiecīgu kompetentās institūcijas statusu, vai arī kompetentie speciālisti kā fiziskas personas. Kompetenti speciālisti nav tiesīgi sniegt pakalpojumus, izveidojot SIA vai darbojoties citas SIA ietvaros.
7. Administratīvie pārkāpumi darba aizsardzības jomā
Ar 2020. gada 1. jūliju stājas spēkā arī izmaiņas attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem darba aizsardzības jomā, jo tagad administratīvie pārkāpumi darba aizsardzības jomā ir iekļauti Darba aizsardzības likumā.
Vairs netiek paredzēts sods par vispārīgu darba aizsardzības prasību pārkāpšanu – šādā gadījumā Valsts darba inspekcija izdos rīkojumu, uzdodot noteiktā laikā novērst pārkāpumus. Brīdinājums vai naudas sods tiek paredzēts par specifiskiem pārkāpumiem, piemēram, darba vides riska neveikšanu, nodarbināšanu bez obligātās veselības pārbaudes, darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu. Lielākas naudas sodu summas paredzētas par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai.
Līdzīgi kā līdz šim paredzēts arī sods par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot prasības kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām, kā arī neatbilstošu darba vides iekšējo uzraudzību, sniedzot darba aizsardzības pakalpojumus.
Tāpat kā visās citās jomās, naudas sodi tiek izteikti naudas soda vienībās (viena vienība ir 5 eur).
Informāciju apkopoja Jānis Bernāts