Kāpēc uzņēmumā nepieciešama darba aizsardzība?

Bieži esam dzirdējuši vārdu savienojumu „darba aizsardzība”. It kā vienkārši, bet vai tomēr saprotam, ko tas nozīmē? Šajā rakstā centīsimies rast atbildi uz jautājumu „Kāpēc uzņēmumā vajadzīga darba aizsardzība?”

Kas ir darba aizsardzība?

Darba aizsardzība ir nodarbināto drošība un veselība darba vidē.

Darba aizsardzības galvenie uzdevumi ir:

1. Nodrošināt drošu darba vidi.
2. Samazināt nelaimes gadījumu un arodslimību skaitu.

Darba aizsardzībai ir būtiska loma darbinieku labklājības un labsajūtas nodrošināšanai darba vietā.

Efektīvas darba aizsardzības sistēmas ieviešanas gadījumā darbinieks pēc darba gaitu beigšanas var pilnvērtīgi atpūsties, nevis pavadīt laiku ārstniecības iestādēs, lai dziedētu darba mūža laikā gūtās traumas vai arodslimības.

Vērā ņemami statistikas dati darba aizsardzības jomā:

• katrās 3,5 minūtēs Eiropas Savienībā mirst kāds ar darbu saistītu problēmu rezultātā;
• katru gadu vairāk kā 140 000 cilvēku Eiropas Savienībā mirst no arodslimībām un 8900 no nelaimes gadījumiem darbā;
• 28% darba ņēmēju Eiropas Savienībā uzskata, ka cieš no veselības pasliktināšanās, ko izraisījuši atgadījumi darbā.

Situācija Latvijā 

Latvijā  katru gadu (pēc 2013. - 2019.g. statistikas) notiek 1700 - 2000  nelaimes gadījumi darbā, t.sk., ar smagām sekām –  ap 200 gadījumi un iet bojā 23 – 41 darbinieks.

Plus vēl katru gadu darba vietā dabīgā nāvē mirst 40 – 50 darbinieki.

Visvairāk nelaimes gadījumi bija saistīti ar kritieniem (500-600 gadījumi) – paklupšanu, aizķeršanos, pakrišanu, krišanu uz slidenas virsmas, kā arī krišanu no augstuma – no sastatnēm, kāpnēm, konstrukcijām, krēsliem, dažādiem paaugstinājumiem – netiek nodrošināta atbilstoša darba aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu darbam augstumā lietošana.

Otra grupa – traumu gūšana saistībā ar krītošiem, lidojošiem, piekarinātiem priekšmetiem (300- 400 gadījumi) – instrumentiem, celtniecības materiāliem, kokiem u.c.- netiek nodrošināta atbilstoša priekšmetu pārvietošanas darba aprīkojuma un metožu pielietošana.

Trešā grupa ir saistīta gan ar saskaršanos ar asiem un smailiem priekšmetiem (200 - 300 gadījumi), gan ar ievilkšanas, saspiešanas, piespiešanas traumatisma faktoru – darba aprīkojuma bīstamā zona nav nodrošināta ar atbilstošu aizsargnožogojumu. Piemēram, starp iekārtas kustīgajām daļām tiek ievilkti pirksti, rokas, kājas, radot gan vieglas, gan smagas, gan letālas traumas. 

Katru gadu reģistrē ap 1100 – 1300 jaunus arodsaslimšanas gadījumus. 

Visvairāk konstatētas nervu sistēmas slimības (50 %), skeleta – muskuļu – saistaudu sistēmas slimības (27 %), kā arī ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas, piemēram, trokšņa un vibrācijas radītas slimība u.c. (14 %).

Cik maksā darba aizsardzība jeb precīzāk – tās trūkums?

Eiropas Savienības valstis gadā zaudē ap 2,6-3,8% no nacionālā kopprodukta iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Nepiemērotas darba vides dēļ Eiropas Savienības valstīs katru gadu notiek vairāk nekā 4,5 miljoni nelaimes gadījumu, radot kopumā 145 miljoni zaudētu darba dienu. Savukārt veselības traucējumu dēļ tiek kavētas vēl 350 miljoni darba dienu

Slimības lapu izmaksas dažās Eiropas Savienības valstīs sastāda pat vairāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta. Tie ir milzīgi zaudējumi gan uzņēmumiem, gan valstij kopumā.

Viena trešā daļa visu darba kavējumu ir saistīta ar sliktiem darba apstākļiem un vismaz 40% iemeslu, kas rada darba spēju zudumu ir vienkārši novēršami.

Zaudējumus rada arī situācijas, kad darbinieks nav paņēmis slimības lapu, bet strādāt īsti nespēj: darbinieks atrodas darba vietā, bet veselības stāvokļa dēļ daļu sava darba laika nevis strādā, bet vienkārši nosēž.

Aprēķināts, ka šāda situācija rada 3 reizes lielākas izmaksas par slimības lapām. Pat labi strādājot, darbam netiek veltīts viss darba laiks.

Ko darīt lietas labā un kā uzlabot situāciju?

Nelaimes gadījumi darbā galvenokārt notiek elementāru darba aizsardzības prasību neievērošanas dēļ. Tieši tādēļ darba aizsardzības prasību ievērošana un investīcijas tajā uzņēmumam var būt ļoti izdevīgas – gan samazinot nelaimes gadījumu un slimības lapu izraisītās izmaksas, gan arī uzlabojot darba produktivitāti.

Jautājums, kas vienmēr ir aktuāls: 

Vai darba aizsardzība nozīmē tikai izdevumus vai arī no tās var gūt kādu labumu?

Ieguldījumus darba aizsardzībā parasti uztver kā neizbēgamas uzņēmējdarbības izmaksas vai arī kā kārtējo valdības uzlikto administratīvo slogu uzņēmumam.

Diemžēl vairums darba devēju darba aizsardzību uztver kā izdevumus un šķēršļus, nevis kā iespēju uzlabot uzņēmuma darbību.

Ļoti reti uzņēmumos darbinieks tiek novērtēts kā svarīgākais resurss.

Un tomēr pēdējo gadu laikā Eiropas Savienībā un visā pasaulē arvien vairāk runā par investīcijām darba aizsardzībā kā ekonomiski pamatotu soli, jo šo prasību neievērošana izmaksā ļoti dārgi.

2010.gada Eiropas Komisijas pētījumā tika noskaidrots, ka katrs darba aizsardzībā ieguldītais eiro ilgtermiņā dod ieguvumu 3 eiro apmērā.

Tāpat pētījumā atklāja, ka uzņēmumi ar efektīvākām darba aizsardzības sistēmām uzrādīja ievērojami labākus rezultātus.

Līdzīgs pētījums Vācijā parādīja, ka starp uzņēmumiem, kuri iegulda līdzekļus darba aizsardzībā, ir mazāk bankrotējušo.

Tāpēc jāatceras, ka tikai pārdomāta plānošana un ieguldījumi var radīt situāciju, kurā ieguvējs būs gan darba devējs, gan nodarbinātais.

No ieguldījumiem ekonomisku labumu iegūst gan valsts, gan uzņēmumi.

Lai darba aizsardzības sistēma sniegtu pilnvērtību atdevi, uzņēmumam nepieciešams veikt šādas darbības:

• izveidot darba aizsardzības organizatorisko struktūru;
• nodrošināt atbilstošu darba vidi;
• veikt novērtējumus, auditus u.c. darba aizsardzības uzraudzības pasākumus;
• nodrošināt atbilstošu darba aprīkojumu un tā uzturēšanu;
• veikt darbinieku apmācību;
• nodrošināt nepieciešamos aizsardzības līdzekļus, obligātās veselības pārbaudes un vakcinācijas.

Lai nodrošinātu sekmīgu darba aizsardzības sistēmas ieviešanu un darbību, iespējams piesaistīt kompetentus speciālistus.

SIA „Leilands un Putnis” ir kompetenta institūcija darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanā.  Mēs palīdzam uzņēmumiem ieviest un uzturēt efektīvas darba aizsardzības sistēmas.

Mūsu darba aizsardzības speciālisti ir profesionāli un ar plašu pieredzi, kuri snieguši savus pakalpojumus vairāk nekā 400 uzņēmumos jau kopš 2004.gada.