Kāpēc vingrot darbā?
Laba pašsajūta un veselība ļauj sasniegt labākus rezultātus jebkurā dzīves jomā, tajā skaitā darbā. Ir vairāki faktori, kas veicina labāku darbinieku fizisko un emocionālo pašsajūtu.
Faktori, kas veicina labāku darbinieku fizisko un emocionālo pašsajūtu:
- sabalansēta slodze darba procesā ar piemērotām atpūtas pauzēm,
- draudzīgs kolektīvs,
- fiziskas aktivitātes un sports brīvajā laikā u.c.
Pētījumos, kas veikti dažādās pasaules valstīs, ir atzīts, ka viens no šādiem faktoriem ir mērķtiecīgas fiziskas aktivitātes darba pauzēs.
Apsekojot darbinieku veselību divos Latvijas ražošanas uzņēmumos, konstatējām, ka darbiniekiem, kuri ikdienā vismaz 4 stundas strādā ar datoru, visaugstākie rādītāji attiecībā uz veselības traucējumiem strādājot vai tūlīt pēc darba beigām ir šādi:
- galvas un kakla muskuļu pastāvīgs saspringums – 87%
- saspringti pleci – 87%
- sāpes pakausī un kakla muskuļos – 80%
Ja neņemam vērā sava organisma signālus par diskomfortu ilgākā laika posmā, var rasties dažādas saslimšanas.
To apliecina arī plašākais pētījums Latvijā, kas tiek veikts šajā jomā „Darba apstākļi un riski Latvijā” : „Apskatot statistiku par nozīmīgākajiem darba vides riska faktoriem Latvijā, darba aizsardzības speciālisti, kas ieguvuši augstāko izglītību, kā nozīmīgāko norāda darbu piespiedu pozā, piemēram, stāvus vai sēdus. Kopumā 33% no pētījuma laikā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem pašlaik vai pagātnē ir bijuši ilgstoši veselības traucējumi, kas traucē vai ierobežo ikdienas aktivitātes. Visbiežāk respondenti minēja hroniskus veselības traucējumus, kas saistīti ar kauliem un muskuļiem, piemēram, sāpes mugurā, sprandā un locītavās (17,9% respondentu), sirdi asinsvadiem un plaušām (8,8,%respondentu) un nervu sistēmu, piemēram, galvassāpes, atmiņas pasliktināšanās, galvas reiboņi, roku tirpšana (8,3%respondentu). 58.8% respondentu uzskata, ka šie veselības traucējumi ir saistīti ar darba vidi vai darba apstākļiem”. [Maija Eglīte, Linda Matisāne, Ivars Vanadziņš. Darba apstākļi un riski Latvijā, Rīga, 2007]
Raksta autore: Helēna Putniņa, veselības sporta speciāliste