Kvalitātes jēdziens nav nekas jauns - tas bija pazīstams jau daudzus gadus pirms mūsu ēras, līdz ar tirdzniecības attīstību. Cilvēks, domājot par izdzīvošanu, bija spiests ražot preci apmaiņai pret līdzvērtīgu preci. Pamazām tika atpazīti prasmīgākie amatnieki un sava aroda pratēji, par kuru preces kvalitāti nebija nekādu šaubu.
Daudziem būs interesanti uzzināt, ka pirmā dokumentētā kvalitātes rokasgrāmata tika sarakstīta jau daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tā bija seno ēģiptiešu “Nāves grāmata”, kurā tie detalizēti aprakstīja mirušā ķermeņa un dvēseles sagatavošanu aizkapa dzīvei. Tutanhamona kapeņu atklāšana parādīja, ka šīs procedūras tika strikti ievērotas un mūmiju stāvoklis pierādīja, cik efektīva ir bijusi toreizējā sistēma” produkta atbilstībai noteiktām prasībām”.
Viens no lielākajiem ieguldījumiem “kvalitātes domāšanas revolūcijā” ir nācis no Japānas. Pēc II Pasaules kara, kad Japāna mēģināja iepludināt savu preci Rietumu tirgū, tās preču kvalitātei bija slikta slava. Sākotnēji tika likts uzsvars uz ražīguma palielināšanu, kas noveda pie lētām, bet nekvalitatīvām precēm un otršķirīgiem pakalpojumiem. Lai pārvarētu šīs grūtības, bija nepieciešama kvalitātes uzlabošana, kuru ASV ekonomiskās palīdzības programmas ietvaros palīdzēja realizēt labākie ASV konsultanti kvalitātes jomā. Ar viņu, kā arī japāņu ekspertu atbalstu tika izstrādāta jauna stratēģija firmu attīstībā.
Galvenie principi bija:
uzņēmuma augstākajai vadībai jāpiedalās kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanā un viņu nedalīta ieinteresētība ir sistēmas pamats;
visas organizācijas darbiniekiem jānodrošina apmācība kvalitātes pārvaldības jomā;
kvalitātes uzlabošana jāuztver kā nepārtraukts process;
darbiniekiem jāpiedalās kvalitātes uzlabošanā.
Japāņi bija pirmie, kas pārorientējās no konkurences ražības jomā uz konkurenci kvalitātes jomā. Viņu revolūcija kvalitātes jomā palīdzēja tiem kļūt par stāvokļa noteicējiem un sākt eksporta ekspansiju visā pasaulē. Rietumvalstīm neatlika nekas cits kā no skolotāja kļūt par skolnieku - pārņemt viņu pieredzi un kvalitātes pārvaldības metodes. 60-tajos gados Lielbritānijā bija rūpniecības pagrimums tieši produkcijas sliktās kvalitātes dēļ. Viens no mēģinājumiem izkļūt no šīs situācijas bija darbotiesspējīga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas modeļa izstrādāšanā. Tika radīti pirmie standarti, kuri balstījās uz militāro standartu bāzes, tomēr tie nebija pielietojami līgumattiecībās. 1979.gadā tika publicēts BS5750 standarts – kvalitātes nodrošināšanas modelis, kas bija pielietojams līgumattiecībās, turklāt ne tikai ražošanas, bet arī servisa firmās. Tam bija liela loma ekonomiskajā atjaunotnē. Uz BS5750 pamata tika radīts un 1987.gadā publicēts ISO 9001 standarts, kas šobrīd ir adaptēts vairāk nekā 120 valstīs. Straujajai ISO standartu izplatībai ir daudzi iemesli, bet viens no tiem noteikti ir tas, ka arvien vairāk firmu savu darbību izvērš vairākās valstīs. Līdz ar to, standartiem, kuri ir pieņemti vienā valstī ir jābūt saprotamiem un akceptētiem arī citās valstīs.