logo_vizitkarte

Par arodveselību

Sers Ričards Čārlzs Nikolass Brensons, angļu biznesa magnāts, reiz izteicis kādu būtisku domu, ar dziļu jēgu:

“Klienti nav pirmajā vietā. Darbinieki ir pirmajā vietā. Ja jūs parūpēsieties par saviem darbiniekiem, tad viņi parūpēsies par jūsu klientiem.”

Ja mums ir darbs – tas nomierina, jo lielākā vai mazākā mērā tas sniedz ekonomisko neatkarību, sociālo labklājību, pozitīvu ietekmi uz psihisko un fizisko veselību. Tai pat laikā darba apstākļu, vides vai specifikas dēļ darbs var pazemināt dzīves kvalitāti ar kādām traumām, nelaimes gadījumiem, iegūtām saslimšanām (arodslimībām), tādējādi ietekmējot gan individuālo labklājību, gan dzīves kvalitāti kopumā.

Darba dzīve cilvēka mūžā aizņem aptuveni 40 gadus. Arodveselība ir strādājoša cilvēka saglabāta vai arī negatīvi ietekmēta veselība. Un – ne tikai! Darbinieka veselība vai tās sistemātiska neesamība ievērojami ietekmē arī uzņēmuma biznesa attīstību. Šī laika tendences liecina, ka izdevumi, kas saitīti ar slimības lapu apmaksu, mūsu valstī ar katru gadu pieaug. Ja darbinieki slimo, uzņēmuma izmaksas veido ne tikai A slimības lapas apmaksa, bet arī piemaksas par saslimušā darbinieka aizvietošanu.

Arodslimību saraksta augšgalā 21.gadsimtā savu stabilu vietu ieņem skeleta, saistaudu, muskuļu slimības (mugurkaula jostas, plecu, kakla zonas, locītavu sāpes), kas veido gandrīz pusi no visām arodslimībām valstī.

Tāpat, piemēram, pārslodžu izraisītās vēnu varikozes problēmas ir mūsdienās ļoti izplatīts drauds arodveselībai. Tendence ir ne tikai Latvijā – arī Eiropā kopumā pēdējo pāris gadu statistika rāda, ka ceturtā daļa strādājošo vēršas pie mediķiem saistībā ar kāju veselības problēmām. Ar šo slimību var saslimt gan strādājošie, kas darba dienas lielāko daļu pavada uz kājām –  tirdzniecībā, viesmīlībā strādājošie, pie ražošanas līnijām nodarbinātie, gan birojā sēdoša darba veicēji, gan arī transporta līdzekļu vadītāji. Šo saslimstību veicina arī pārslodzes smagumu celšanā (virs 1000 kg/diennaktī).

Šodienas darba devēja izaicinājums ir būt mūsdienīgam un inovatīvam rūpēs par savu darbinieku arodveselību, nenogurstoši uzlabojot darba apstākļus, meklējot veselībai mazāk kaitīgus risinājumus, jaunākas tehnoloģijas, modernākas iekārtas un aprīkojumu.

Lai pamazām sāktu doties preventīvās drošības un arodveselības virzienā, iespējams, vispirms jāmaina redzesloka fokuss, akcentējoties nevis vienkārši uz darba drošības minimālo prasību izpildi, bet uz darbinieku labklājību kopumā, plašākā skatījumā. Ne vienmēr jāsāk ar liela finansējuma meklēšanu kādām aktivitātēm. Var sākt darba organizācijas pilnveidošanu, sabalansējot darba cēlienus ar atpūtas pauzēm, vai radošu pieeju veselīga dzīvesveida popularizēšanai, ar darbinieku iesaisti tajā.

Te, atbilstoši katra uzņēmuma darbības specifikai, ir vieta radošumam un fantāzijai:

  • papildus atvaļinājuma dienas vai piemaksa pie algas nesmēķētājiem,
  • siltu pusdienu apmaksa darbiniekiem, kas brauc uz darbu ar velosipēdu,
  • galda teniss, basketbola grozs teritorijā, nelieli lecamauklu krājumi…
  • nelielas sacenšanās, izmantojot pusdienlaika aktivitātēm sarūpēto sporta inventāru,
  • sulas, augļi, dārzeņi birojā vai atpūtas telpā,
  • izvietoti izglītojoši atgādinājumi par slēpto cukuru daudzumu mūsu ikdienas ēdienā,
  • brīvi pieejami piena produkti darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie riska faktori,
  • apmaksāti fizioterapeita pakalpojumi fiziski smaga un arī ilgstoši sēdoša darba veicējiem,
  • masāžu vai baseina apmeklējumu kompensēšana,
  • kāda kopīga meistarklase veselīga ēdiena pagatavošanā,
  • medicīnisko korsešu izdevumu kompensēšana, piem., reizi 3 gados (ja riska faktoru ietekmi fiksē MK not. Nr.219 1.piel. 4.9.1., 4.9.2. vai 4.9.3. punkti),
  • kompresijas zeķu izdevumu kompensēšana ilgstoši sēdoša vai darba stāvus veicējiem MK not. Nr.219 ietvaros,
  • attālinātajā darba organizācijā – piemēram, ergonomiska datorkrēsla, stāvgalda iegāde darbiniekam, kurš strādā no mājām.

Šo iespēju sarakstu vienmēr var turpināt. Svarīga darba devēja izpratne par vesela, izglītota, lojāla darbinieka lomu uzņēmumā, arī vadītāju personīgais piemērs (piemēram, ražošanas zonās pašiem lietojot atbilstošos individuālos aizsardzības līdzekļus).
Un tik par svarīga ir darbinieka vēlme dzīvot un strādāt kvalitatīvi, t.i., iniciatīva iesaistoties darba devēja piedāvātajās aktivitātēs, lietojot palīgaprīkojumu, lai vieglāk strādāt, lietojot individuālos aizsarglīdzekļus, lai drošāk veikt darbu, izvēloties ergonomiskākus darba paņēmienus, izmantojot pieejamos atslodzes instrumentus – kopumā būt līdzatbildīgam savas arodveselības saglabāšanā.

 

Inita Babrāne

SIA “Leilands un Putnis”
Darba aizsardzības vecākā speciāliste