logo_vizitkarte

Mugurkaula veselība – bojājumi un profilakse

Kas ietekmē mugurkaula veselību? Vai ir iespējams saglabāt veselu muguru visā dzīves laikā? Tie ir jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes šajā rakstā.


Visos laikos cilvēki ir atzinuši, ka veselība ir būtiska, lai dzīvotu pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Sāpes un slimības apgrūtina cilvēka dzīvi un sava potenciāla realizēšanu.

Muguras sāpes jau sen vairs nav tikai gados vecu cilvēku problēma. Šodienas dzīvesveida dēļ cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, laika trūkums un nogurums ir licis piemirst par regulārām fiziskām aktivitātēm, un bieži vien mugura mums liek manīt, ka savu veselību darba dēļ esam atstājuši novārtā.

Tikai nelielai daļai cilvēku muguras sāpēm ir nopietns medicīnisks iemesls, pārējiem tās ir radušās mazkustīgā dzīvesveida un nepareizas stājas dēļ.
Ja agrāk muguras sāpes bija raksturīga sūdzība cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, tad šodien par tām sūdzas nereti jau pusaudži, jo lielākā dienas daļa tiek pavadīta sēžot – gan skolas solā vai darbā, pēc tam arī mājās pie datora vai televizora. Nevērība pret savu veselību jaunībā var izmaksāt ļoti dārgi, kļūstot vecākiem, taču „dārgi” ne jau tikai mantiskā nozīmē, jo cilvēks bieži tiek sagrauts arī emocionāli, ja nespēj vairs normāli kustēties neciešamo un nepatīkamo sāpju dēļ.

Kas ietekmē mugurkaula veselību? Vai ir iespējams saglabāt veselu muguru visā dzīves laikā? Tie ir būtiski jautājumi uz kuriem ir vērts meklēt atbildes.

Mugurkaula bojājumu rašanās cēloņi

Mugurkaula veselība ir tieši saistīta ar cilvēka stāju. Tieši nepareiza stāja un dažādas ikdienas pozas veido paliekošus mugurkaula bojājumus.
„Ar stāju saprot katra cilvēka pierasto ķermeņa stāvokli – pozu, kādu tas saglabā stāvot, sēžot, ejot.. Ja stāja ir pareiza, cilvēks vienmēr izskatās stalts. Pareiza stāja rada arī labvēlīgus apstākļus kustību izpildei – ķermeni līdzsvarojošie muskuļi ir minimāli saspriegti, , to tonuss vienmērīgs; tas viss nodrošina muskuļu ātru reakciju. Cilvēks ar pareizu stāju ir psihiski līdzsvarots un dzīvespriecīgs. Ķermeņa deformācijas turpretim rada psihiskas traumas.” [1]

Laba veselība un vispusīga fiziskā attīstība iespējama tikai visos apstākļos saglabājot pareizu stāju. Pareizu stāju raksturo:

  • taisni turēta galva,
  • pleci viegli nolaisti, atvirzīti atpakaļ un atrodas vienā līmenī,
  • vēders ievilkts,
  • ceļgali iztaisnoti,
  • krūtis nedaudz izvirzītas uz priekšu.

„Laba stāja ir labs ieradums, kas veicina cilvēka labu pašsajūtu. Tikai laba pašsajūta var nodrošināt pozitīvi aktīvu dzīvesveidu. Tātad augstas sadzīves kvalitātes sasniegšanai ir vajadzīga laba stāja.” [2]

Ķermeņa stāja ikvienā vecumā ir fiziskās un garīgās saskaņas izpausme, tā pakļauta dažādām ietekmēm. Savu lomu spēlē audu iedzimtība, dzimums, vecums, muskuļu trenētība, pat vide, kurā mēs uzturamies.
Arī emocionālie faktori, tādi kā bailes, prieks vai nomāktība – bieži vien izpaužas stājā. Bez tam nozīme ir kaulu uzbūvei un ķermeņa lielumam.
Visus daudzveidīgos faktorus, kas rada stājas traucējumus var iedalīt endogēnos (organisma iekšējās vides) un eksogēnos faktoros (ārējās vides).

Organisma iekšējās vides faktori ir šādi:

1) Muskuļu sistēmas nepietiekama attīstība un muskuļu antagonistu funkciju asimetrija,
2) centrālās regulācijas traucējumi to muskuļu darbībā, kuri piedalās pareizas stājas saglabāšanā;
3) Kaulu audu attīstības traucējumi, ierobežots locītavu kustīgums, , starpskriemeļu disku un mugurkaulāja saišu asimetriska attīstība;
4) Kustību koordinācijas traucējumi vai vāja attīstība.
5) Organisma endokrīno sistēmu traucējumi, kas var radīt „skeleta atmiekšķēšanos”, kuru sekas ir visdažādākās deformācijas un citas slimības (rahīts, poliomelīts, kaulu tuberkoloze).
Visiem endogenajiem faktoriem ir iespējama dažāda izcelsme. Iemesls var būt iedzimtība, bet tos var iegūt arī dzīves laikā, ārējās vides, t.i. eksogēno faktoru iedarbības rezultātā.

Galvenie ārējās vides faktori, kas var veicināt nepareizas stājas izveidošanos, ir šādi:

1) Augoša organisma kustību nepamatots ierobežojums, kas veicina muskuļu sistēmas novājināšanos;
2) Atbilstošu higiēnisku apstākļu trūkums mājās (tīrība, fizisks darbs, vieta darbam un atpūtai, uzturs utt.), pirmsskolas iestādēs un skolās (tīrība, ventilācija, apgaismojums nodarbību vietās, fiziskās kultūras pasākumu trūkums utt.)
Minētie stājas traucējumu iekšējie un ārējie faktori ir cieši saistīti un atrodas sarežģītā mijiedarbībā. [1]

Stājas traucējumiem sākumā ir funkcionāls raksturs un tos viegli var labot ar muskuļu aktīvu sasprindzinājumu.Vēlāk ķermeņa nepareizais turēšanas veids pakāpeniski kļūst par ieradumu un patoloģisku stereotipu, tas neizzūd un nelabvēlīgu apstākļu ietekmē var radīt izmaiņas saišu aparātā, bet vēlāk arī mugurkaulāja kaulu audos.

Bez stājas traucējumiem, ir vēl citi faktori, kas ietekmē mugurkaula veselību. Dažādu cēloņu izraisītas muguras sāpes iespējams sākotnēji nerada mugurkaula traucējumus, tomēr hroniskas muguras sāpes nevar neatstāt savu ietekmi uz mugurkaula veselību.

Biežākos muguras sāpju cēloņus var iedalīt vairākās grupās:

  • patoloģiskas pārmaiņas mugurkaula jostas daļā;
  • vēdera dobuma orgānu slimības;
  • patoloģiskas bioķīmiskas pārmaiņas;
  • citas vienlaikus esošas slimības;
  • infekcijas;
  • iekaisumi;
  • traumas;
  • psiholoģiskie faktori. [3]

Medicīniskos pētījumos ir pierādīts, ka mugurkaula izturību nodrošina muskuļi. Bez muskuļiem mugurkauls spēj izturēt vien pavisam nelielu slodzi: tas saliecas jau no tādas slodzes, kas tikai nedaudz lielāka par diviem kilogramiem. Muguras muskuļu vājums 80% gadījumu ir akūtu un hronisku muguras sāpju (īpaši muguras lejas daļā) iemesls. Un otrādi: daudzu slimību dēļ tiem ierobežotas ķermeņa kustības, un tāpēc muguras jostas daļas muskuļi kļūst vājāki.
Cita veida novirzes, piemēram, kaulu un nervu patoloģijas, sastopamas daudz retāk, lai gan arī tās parasti ietekmē muguras muskuļus, un tie kļūst vājāki.

Daudzu pētījumu rezultātā ir noskaidroti galvenie faktori, kas sekmē muguras sāpju rašanos. Šeit tie minēti secīgi, sākot ar visiedarbīgāko:

1) progresējoša vispārējā fiziskā stāvokļa pasliktināšanās;
2) smēķēšana;
3) jostasvietas muskuļu vājums;
4) aptaukošanās;
5) stress;
6) depresija;
7) alkoholisms vai atkarība no narkotikām;
8) psiholoģiskas dabas traucējumi.

Profilakse vesela mugurkaula saglabāšanai

Mugurkauls tiek ietekmēts un mainās visā cilvēka dzīves laikā. Mēs esam atbildīgi par savu dzīvesveidu un lielā mērā par savu bērnu dzīvesveidu, jo daudzi paradumi veidojas tieši bērnībā. Mugurkauls aktīvi veidojas līdz 16 gadu vecumam un pēc tam ir svarīgi saglabāt to veselu.

Tā kā mūsdienu sabiedrībā bērni jau no 6-7 gadu vecuma uzsāk mācības skolā un tas turpinās visu mugurkaula attīstības laiku, tad skolu iekārtojums vistiešākajā veidā ietekmē mūsu sabiedrības cilvēku muguras veselību. Tādēļ tas ir arī valsts līmeņa jautājums – lai bērniem būtu pieejamas atbilstošas mēbeles, darba un atpūtas režīms būtu optimāls un pietiekamas fiziskās nodarbības.

Labākā profilakse vesela mugurkaula saglabāšanai ir regulāras, mērķtiecīgas fiziskās nodarbības, kur vingrojumi ir izvēlēti atbilstoši konkrētā cilvēka organisma īpatnībām, darba un sadzīves apstākļiem. Vismaz tik pat svarīgi ir apgūt pareizus kustību stereotipus sēžot, stāvot , guļot, ejot, ceļot smagumus, sportojot.

Nevajadzētu aizmirst arī, ka masāžas un pirts procedūras, kas veicina muskuļu atslābināšanu un apasiņošanu un nāk par labu cilvēka veselībai kopumā, jo mugurkauls ir tieši saistīts ar to, kā cilvēks dzīvē jūtas. Daudziem cilvēkiem pietrūkst zināšanas par mugurkaula veselības nodrošināšanu. Tai skaitā sporta skolotājiem, vecākiem, audzinātājiem. Tas liedz pietiekami ātri ievērot iespējamās problēmas un tās novērst, vai vislabāk neļaut rasties apstākļiem, kas veicina mugurkaula deformāciju. Pieaugušiem cilvēkiem rūpes par sava mugurkaula veselību ir tikai katra paša ziņā. Protams, reizēm ir sarežģīti un dārgi radīt ideālus ārējos apstākļus, tādus kā darba vietas iekārtojums, regulāras pirts procedūras u.c. Tomēr cenšoties saglabāt pareizu stāju un regulāri vingrojot mēs varam darīt ļoti daudz savā labā – izmantosim to!

Rakstu sagatavoja: Helēna Putniņa, veselības sporta speciāliste

Teksta sagatavošanā izmantotā literatūra:

S.Karpovs. A.Šļomins, B.Birjučkovs Pareizas stājas veidošana. Izdevniecība „Liesma”, Rīgā, 1970
Paeglītis A. Pirts izmantošana stājas korekcijā// Mana pirtiņa:grāmata veselīgam dzīvesveidam. Sastādījusi D.Priede, Rīga, 2000
O.Rodionova. Muguras sāpes. Kā tās ārstēt un novērst. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2009