logo_vizitkarte

Kritikās ķēdes projektu vadība – iespēja pabeigt projektus laikā

Īss ieskats Kritiskās ķēdes projektu vadības metodikā. Kā zināms, „studentu sindroms” jeb ieradums atlikt konkrētu darbu veikšanu uz vēlāku laiku – līdz ir pienācis pēdējais brīdis to izpildei, piemīt daudziem no mums. Šis princips ir bieži novērojams arī projektu realizācijā, tādēļ projekta aktivitāšu izpildei tiek paredzēts papildus laiks.

Turklāt “Parkinsona likums” nosaka, ka darba apjoms pielāgojas tam atvēlētajam laikam. Ja kāda darba izpildei piešķiram vairāk laika, apjoms arī neviļus palielinās. Savukārt, ja kādu uzdevumu izdevies veikt pirms termiņa, tad mēs nereti nevis ziņojam par dabu izpildi, bet sagaidām noteikto termiņu. Arī vairāku uzdevumu izpilde vienlaikus ir plaši izplatīta, jo prioritātes tiek mainītas un daži darbi jāpārtrauc, lai izpildītu svarīgākus, kas prasa papildus laiku katra uzdevuma uzsākšanai un nobeigšanai.

Rezultātā aizkavēšanās katrā uzdevumā noved pie visa projekta aizkavēšanās, bet darbu ātrākas pabeigšanas ieguvumi netiek izmantoti.

1997.gadā “Ierobežojumu teorijas” autors Eli Goldrats (Eliyahu M. Goldratt) savā grāmatā “Kritiskā ķēde” iepazīstināja ar projektu vadības metodiku, kas “cīnās” ar augstāk minētajiem faktoriem un deva tai nosaukumu “Kritikās ķēdes projektu vadība” (Critical Chain Project Management).

Būtiskākās šīs pieejas atšķirības no tradicionālas projektu vadības metodēm ir:

  • Kritiskās ķēdes plānošana, kas no pazīstamās “Kritiskās takas” (Critical Path) plānošanas atšķiras ar to, ka tiek ņemta vērā ne tikai pašu aktivitāšu atkarība, bet arī šo aktivitāšu veicēju – resursu “atkarība”.
  • Katra uzdevumu izpildes laika plānošana bez rezervēm, parasti nosakot to uz pusi īsāku nekā “normāls” tā ilgums.
  • Nenoteiktības un variāciju vadībai tiek plānoti “projekta laika buferis” un “barošanas ķēdes buferi”.

 

Projekta realizācijas kontrole un vadība notiek, regulāri, ikdienā apkopojot informāciju par uzdevumam vēl nepieciešamo laiku un sekojot līdzi “bufera laika” izmantošanai. Šim nolūkam “buferis” tiek sadalīts trijās daļās – zaļajā, dzeltenajā un sarkanajā, kuras, līdzīgi luksofora gaismām, liecina par projekta darbu plūsmas stāvokli.

Ja Jūs interesē plašāk Kritikās ķēdes projektu vadības darbības principi un praktiska to pielietošana, aicinām sazināties ar mums, rakstot uz e-pastu birojs@leiput.lv.