Cēloņu - seku analīzes metodes/ "5 kāpēc"

Cēloņu – seku analīze ir problēmu risināšanas metožu grupa, kuras tiek pielietotas, lai identificētu kādu problēmu vai notikumu (seku) cēloņus. Katru nevēlamu situāciju vai problēmu var izlabot, bet panākt, ka šī situācija vairs neatkārtosies, var tikai veicot korektīvās darbības – novēršot šīs problēmas cēloņus. Bet šie cēloņi ne vienmēr ir skaidri un nepārprotami redzami. Nereti vieglāk ir identificēt problēmu simptomus vai šķietamos cēloņus, kas ir „ūdens virspusē”. Patieso cēloņu atrašana prasa lielāku piepūli un zināšanas, un tāpēc praksē nereti var novērot, ka problēmas tiek izlabotas, bet cēloņu novēršanai nepietiek laika, zināšanu un dažreiz arī šī cēloņu meklēšana nešķiet svarīga, jo pati konkrētā problēma tiek izlabota.

Cēloņu analīzei nav vienas, strikti noteiktas metodes. To var veikt, izmantojot dažādas pieejas. Bet visi šie „instrumenti” balstās uz kopīgiem principiem:

  • Korektīvo darbību veikšana cēloņu novēršanai ir efektīvāka nekā cīnīšanās ar problēmu sekām;
  • Lai cēloņu analīze būtu efektīva, tā jāveic sistemātiski un tās rezultāti jāapliecina ar pierādījumiem;
  • Katrai problēmai parasti ir vairāk kā viens cēlonis.

Turpmāk aplūkosim trīs šādus cēloņu –seku analīzes ”instrumentus”:

  • „5 Kāpēc”;
  •  Išikavas „asakas” diagrammu;
  • Cēloņu- seku attiecību „koku”.
„5 kāpēc”

„5 kāpēc”  metodi ieviesa „Toyota Motor Corporation”, attīstot savu plaši pazīstamo „Toyotas ražošanas sistēmu”. Tā tika pielietota, lai izdibinātu problēmas būtību un nonāktu pie sākotnējā cēloņa, un līdz ar to precīzāk būtu iespējams rast problēmas risinājumu.

Piecu „Kāpēc” ir jautājumu uzdošanas metode, kuru lieto, lai izpētītu apslēptās cēloņu-seku attiecības, kas saistītas ar kādu problēmu.

Piemēram: Problēma – garas rindas lielveikalā 1. kāpēc? – nestrādā visas kases 2. kāpēc (nestrādā visas kases)? – daži kases aparāti ir bojāti 3. kāpēc (daži kases aparāti ir bojāti)? – kases aparātu remontētāji nav ieradušies laikus 4. kāpēc (kases aparātu remontētāji nav ieradušies laikus) ? – kases apkalpošanas uzņēmumam nav pietiekami daudz meistaru 5. kāpēc (...)? – slēdzot līgumu ar apkalpošanas uzņēmumu, tas netika izvērtēts

Šo jautājumu uzdošanu var turpināt, ja izskatās, ka cēlonis vēl nav atrasts.

Piemēram: 1. kāpēc? – nebija noteikti apakšuzņēmēju izvērtēšanas kritēriji 2. kāpēc? - nebija noteikti pienākumi izvērtēšanas kritēriju noteikšanai.

Skaidrs, ka cipars pieci nav likums -  tas raksturo tikai to, ka patiesais sākotnējais problēmas cēlonis „neguļ virspusē”, bet to jāmeklē dziļāk.

Šīs metodes vājā puse ir tā, ka problēmas cēloņa izpēte „aiziet” tikai vienā virzienā. Ja problēmai ir vairāki iemesli, tad mēs varam padziļināti izpētīt vienu cēloņu virzienu, bet aizmirst par pārējiem.

Šajā situācijā var palīdzēt tādas problēmu analīzes metodes, kas vērstas uz visu iespējamo problēmas cēloņu identificēšanu.

 AUTORS: Jānis Leilands